Jaunākais

Zviedrija nenogādā bērnu mātei Lietuvā, bet Norvēģijas institūcijām

7 gadīgā Lietuvas pilsoņa pazušana

Pēc policijas ziņojumiem 27. janvārī – 26. janvārī tika nolaupīts 7 gadīgs zēns, Lietuvas pilsonis. Bērns pazudis pēc satikšanās ar bioloģisko māti, neilgi pēc tam tika izsludināta zēna meklēšana, kā arī netika izslēgta iespēja, ka bērns ar varu izvests no Norvēģijas valsts.

Pagājušajā nedēļā tika uzsāktas divas starptautiskas lietas par lietuviešiem atņemto bērnu meklēšanu. Viens no gadījumiem ir saistīts ar 9 gadīgas meitenes pazušanu Stjordo pilsētā un otrs, jau iepriekš minētais, ar 7 gadīgā zēna G.B. pazušanu Moldes pilsētā. Abos gadījumos par bērnu nolaupīšanu vaino vecākus. Meitenīte joprojām tiek meklēta Lietuvā, bet zēns atrasts Zviedrijā.

Vecākus vienojoša organizācija Lietuvā atbalsta nolaupīto bērnu

Vecākus vienojoša organizācija Lietuvā pauž savu viedokli par 7 gadīgā zēna nolaupīšanu un vēršas pie Lietuvas valsts prezidentes D. Grībauskaites, Lietuvas ārlietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības un adopcijas dienesta, Seima parlamentārajām grupām „Par bērna labklājību” un „Par ģimeni”, kā arī pie Lietuvas vēstniecības Zviedrijā. Organizācijas pieprasa, lai bērns tiktu atgriezts atpakaļ Lietuvā.

Pēc G.B. meklēšanas, tas atrasts Zviedrijā, uz kurieni tika aizvests ar automašīnu. Pēc atbalsta organizācijas pieminētā, „Lietuva ar Zviedriju ir parakstījusi sadarbības līgumu par bērnu tiesību aizsardzību, tāpēc, ja bērns tiks atgriezts pagaidu aizbildņiem Norvēģija, nevis Lietuvai, līguma noteikumi tiks pārkāpti”. Izplatītajā ziņojumā rakstīts:

„Ja dzīvošana kopā ar bioloģiskajiem vecākiem neapdraud bērna veselību un labklājību, lūdzam atļaut zēnam dzīvot ar saviem bioloģiskajiem vecākiem.”

Lietuvas ārlietu ministrija pagājušo svētdien izplatīja ziņojumu, ka cītīgi novēro Lietuvas pilsoņu situācijas, kurās viņi saskārušies ar Norvēģijas un arī citu valstu bērnu tiesību aizsardzības institūciju lēmumiem.

Nevis Lietuvai, bet Norvēģijas institūcijai atgrieztā bērna māte: „Esmu viņu pazaudējusi.”

Māte dēlu pēdējo reizi redzējusi 26. janvārī. Pēc satikšanās zēnu paņēma mātes brālis, kuram bija visas pilnvaras, lai ceļotu ar māsas dēlu uz Lietuvu, taču viņi tika aizturēti kuģa kajītē.

„Brālim ierēdņi atļāva doties tālāk, bet dēlu savāca. Pēc visiem līgumiem, Zviedrijas ierēdņiem bija bērns jānogādā Lietuvā, bet viņi to aizsūtīja atpakaļ uz Norvēģiju,” savu sašutumu pauž māte.

2. februārī māte uzzināja, ka viņas dēls jau labu laiku ir Norvēģijā:

„Viņi visu izdarīja klusi un nepamanāmi. Kāpēc neko nepaziņoja par to Lietuvas vēstniecībai?”

Pa ceļam uz Lietuvas vēstniecību mātei aizdegusies mašīna:

„Paliku bez mašīnas, bez nekā. Jau biju iegādājusies biļetes lidojumam no Oslo uz Stokholmu, bet noskaidroju, ka Zviedrijā mana bērna nemaz vairs nav.”

Arī Lietuvas vecāku organizācijas priekšsēdētāja K. Paulike nespēj noticēt, ka Zviedrijā aizturētais bērns netika atgriezts Lietuvai, bet gan nogādāts atpakaļ Norvēģijā:

„Tās ir šausmas, jo zviedri pēc likuma nedrīkstēja norvēģiem nodot lietuviešu bērnu, zēns bija jāatgriež Lietuvā. Norvēģijā cietušajai sievietei pat nebija ierobežotas mātes tiesības. Nav ne jausmas, kā pati Lietuva uz to reaģēs.”

boy-scared-adhd

Māte: „Pati sevi iedzinu stūrī.”

Jautājot, kā lietuviete nonākusi Norvēģijas sociālo dienestu redzes laukā, viņa atzīstas, ka pati sevi iedzinusi stūrī. No sākuma pamanījusi, ka dēls sācis biežāk slapināties, sieviete vērsusies pie speciālistiem, kuri sāka rūpēties par bērnu, teikdami, ka nedrīkst mainīt skolu, dzīves vietu un vēl, un vēl.

Pēc mātes teiktā, viņa divas dienas par vēlu aizveda bērnu uz skolu, un nezināja, ka bija jāpārraksta iesniegums. Dienests pievērsa pastiprinātu uzmanību, ka zēns osta rokas. Tā tika nodēvēta par savādu seksuālo uzvedību:

„Daudz tādu sīkumu bija sarakstīts, bija pāris vietējās tiesas, bet pēdējā atzinumā paskaidrots, ka bērns savākts tāpēc, lai netiktu atgriezts uz Lietuvu,” pauž sieviete.

„Dēlu uz Norvēģiju atvedu pirms 3,5 gadiem. Te viņš sāka apmeklēt bērnu dārzu. Viss it kā bija labi, bet, sākot dēlam biežāk iet uz tualeti, vērsos pie speciālistiem, kuri novirzīja to visu uz psiholoģisko dienestu. Un tad sākās – automātiski pieslēdzās bērnu tiesības, sāka veikt dažādus pētījumus, braukt uz mājām, runāt ar bērnu. No sākuma es neko sliktu nenojautu. Zināju par dienestu, bet nejutu kādus draudus, jo esmu strādājošs cilvēks, bērnu nesitu, nedzeru. Strādāju ne tikai uzkopšanas uzņēmumā, tanī pašā laikā centos iemācīties arī norvēģu valodu. Noliku eksāmenu, bija tālāki plāni, lai man un manam bērnam viss būtu labi, bet redz kā sanāca,” raud māte.

Sniedzot interviju, māte vairākas reizes pateicās Dievam, ka nepaspēja aizvest uz Norvēģiju arī savu vecāko meitu, kurai tagad ir 12 gadu.

„Tas, ka mans dēls tika atgriezts nevis uz Lietuvu, bet atkal uz Norvēģiju, būs starptautisks skandāls. Turklāt man nav atņemtas mātes tiesības, kaut gan šeit viņi to ļoti cenšas panākt,” uztraucas māte.

Mātes versija par to, kāpēc Norvēģijā atņem bērnus, ir vienkārša:

„Norvēģijā ir ļoti zema dzimstība, tāpēc valda tāda politika, pat neņemot vērā faktu, ka aizbildniecība ir liela nauda.”

Kādā sarunā pat telefonu māte izmisumā raud:

„Vienalga ar vai bez palīdzības, bet es savu dēlu atgūšu. Ja vajadzēs, es miršu, ja vajadzēs, lai liek cietumā, bet es viņu atgūšu. Vai tiešām tas viņu nolādētais Barnevernet ir tik spēcīgs, ka viņi var tā rīkoties visās valstīs.”

Rīkojas Ārlietu ministrijas un vēstnieks

Vēstniecība Lietuvā pieprasīja Zviedrijas ierēdņiem paskaidrot, kāpēc Lietuva nebija uzreiz informēta par to, ka nepilngadīgais Lietuvas pilsonis tiek nodots Zviedrijas bērnu aprūpes dienestam. Lietuvas vēstnieks Zviedrijā Eitvydas Bajarūnas pieprasīja steidzamu tikšanos Zviedrijas ārlietu ministrijā, lai noskaidrotu, kāpēc Lietuva nebija laicīgi informēta par Lietuvas pilsoņa nodošanu Zviedrijas bērnu aprūpes dienestam, un par tālāko nodošanu Norvēģijas institūcijām.

Ārlietu ministrija ziņojusi, ka vēstniecība vērsusies pie Zviedrijas ārlietu ministrijas, policijas un sociālajiem dienestiem. Ministrija sacījusi, ka palīdzēs Lietuvas pilsoņu ģimenēm, kuru bērni ir atņemti Norvēģijā vai citās valstīs.

CHILD-ABDUCTION

Lietuviešu sašutums

Pa Lietuvas ārvalstu kanāliem sākta aktīva petīcijas izplatīšana, zem kuras parakstās vairums cilvēku. Tajā ir citēts Lietuvas konstitūcijas 13. punkts „Lietuvas valsts aizsargā savus pilsoņus ārvalstīs. Ir aizliegts nodot Lietuvas Republikas pilsoni citai valstij, ja starptautiskā līgumā ar Lietuvas Republiku nav noteiks citādi.”

„Ja Lietuva nemācēs aizsargāt savus bērnus, Lietuvas pilsoņu acīs kritīsies uzticība valstij,” pauž petīcijas organizatori.

Ar Norvēģiju ir vissmagākā situācija

„Lietuvas vēstniecība Norvēģijā arī tālāk ieguldīs visus spēkus, lai, sastrādājoties ar Norvēģijas institūcijām, nepilngadīgais Lietuvas pilsonis likumīgā veidā tiktu atgriezts Lietuvā un lai apmierinātu lietuviešu intereses, kā arī bērna labklājību. Šis jautājums tagad ir prioritāte,” norādīts Lietuvas ārlietu ministrijas ziņojumā presei.

„Ar Norvēģiju mums ir vissmagākā situācija, jo šajā jautājuma mums nav ar Norvēģiju nekādu līgumu, lai mēs varētu bērnu tiesību aizsardzības jomā mainīt kādus apstākļus. Pirms diviem gadiem mēs izrādījām iniciatīvu šajās lietās, ne vienu reizi vien pieminējām, bet nav tādas praktikas, un tāpēc konfidenciālu informāciju nevaram iegūt,” runā Lietuvas ārlietu ministrs Linas Linkevičius.

Ministrs pievērsa uzmanību, tam, ka „Bērnu tiesību aizsardzības” likums piemērojams visiem Norvēģijā dzīvojošajiem bērniem, bet Bērnu aizsardzības dienests ir neatkarīga iestāde, kas darbojas pašvaldības līmenī.

Ministrs uzsver, ka Lietuva aizsargās savus pilsoņus saskaņā ar likumiem, bet arī pašiem pilsoņiem ir jāzina likumi:

„Es nekādā gadījumā negribu vainot un tiesāt vecākus, kuri pazaudē savus bērnus. Cilvēki, dodoties uz ārvalstīm mēdz būt šokēti, jo tur ir stingrāki likumi. Pie mums tiešām nav tādu standartu kā Norvēģijā. Man liekas jocīgi, ka mēs nesaprotam, ka pastāv standarti, kas ir augstāki par mūsējiem. Kad cilvēki saskaras ar problēmu, kad viss ir noticis, viņi vēršas pēc palīdzības, bet bieži vien ir jau par vēlu, lai kaut ko darītu.”

Atstājiet savu komentāru