Jaunākais

Nepilngadīgo došanās uz ārvalstīm

Bērna personas dokumenti, kuri apstiprina bērna identitāti un pilsonību un kuri ir izsniegti, lai varētu doties uz ārvalstīm, ir Latvijas Republikas pase un personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID). eID ir izmantojama kā ceļošanas dokuments Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices Konfederācijas teritorijā, kā arī Melnkalnē un Horvātijā. Latvijas nepilsoņiem ceļojumos ārpus Latvijas ir nepieciešama pase.

Pievērsiet uzmanību, ka bērna dzimšanas apliecība nav personu apliecinošs dokuments un ar to nevar ceļot uz ārvalstīm.

Svarīgi! Bērna personas dokumentu derīguma termiņš mēdz būt īsāks (2 – 5 gadi), tāpēc pirms vecāki gatavo savu bērnu ceļojumam, obligāti jāpārbauda pases derīguma termiņš.

1. Šengena zona

Uz valstīm, kas atrodas Šengenas zonā nepilngadīgam bērnam ir atļauts ceļot vienam. Tas nozīmē bez vecāku vai viena no vecākiem pavadības. Bērnam ir obligāti jābūt līdzi pasei vai eID.

2. Valstis, kuras nepieder Šengena zonai

Papildus dokumenti ir nepieciešami tikai bērnam, kurš ir Latvijas piederīgais un neceļo ar kādu no vecākiem (tas ir – Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā).

Latvijas valstspiederīgajiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, vieniem pašiem, izceļojot ārpus Šengenas zonas valstīm – Baltkrieviju, Krieviju u.c. valstīm, t.sk. Īriju un Lielbritāniju ir jāuzrāda vismaz viena vecāka (ES piederīgā) notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts. Šo kārtību nosaka Latvijas MK 03.08.2010.noteikumi Nr. 721 «Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu».

Ja bērnam neviens vecāks nav ES piederīgais, bērns, izceļojot no valsts patstāvīgi, uzrāda savu pasi un notariāli apliecinātu vismaz viena vecāka piekrišanu bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts

Ja bērns izceļo no valsts pilnvarotas personas pavadībā, uzrāda savu pasi un vismaz viena vecāka (ES piederīgā) vai aizbildņa notariāli apliecinātu pilnvaru bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā.

Ja bērnam neviens vecāks nav ES piederīgais, izceļojot no valsts pilnvarotās personas pavadībā, uzrāda savu pasi un notariāli apliecinātu vismaz viena vecāka pilnvaru bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā.

Ja bērna uzvārds nesakrīt ar viena no vecāka uzvārdiem, tad robežsardzes ierēdņiem ir tiesības pieprasīt, lai uzrāda bērna dzimšanas apliecību.

Bērnu grupām dodoties organizētos ceļojumos (sporta, deju, dziedāšanas kolektīviem), ceļojuma organizētājs izveido bērnu un pavadošo personu sarakstu, kuru iesniedz LR robežsardzes ierēdņiem. Bērnu personas datus drīkst pievienot sarakstam, saņemot kāda no vecāka vai bērna aizbildņa rakstisku notāra apstiprinātu piekrišanu.

Pretlikumīga bērna izvešana ārpus valsts robežām

Pretlikumīga bērna izvešanu ārpus valsts robežām regulē LR Saeimas pieņemtais likums „Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”, kurš stājies spēkā 23.10.2001.

Šī starptaustiskā dokumenta mērķis ir nodrošināt, lai pretlikumīgi ārpus valsts izvestie bērni tiktu pēc iespējas ātrāk atgriezti patstāvīgajā dzīves vietā un lai tādājādi bērns pēc iespējas mazāk ciestu no vecāku neesošās klatbūtnes.

Jebkurai personai vai organizācijai, apliecinot, ka bērns ir pretlikumīgi izvests vai turēts ārpus patstāvīgās dzīves vietas (pret aizgādības tiesībām), ir tiesības vērsties pēc palīdzības bērna patstāvīgās dzīves vietas centrālajā iestādē vai arī jebkurā otras Līgumslēdzējas valsts centrālajā iestādē. Latvijā, piemēram, var vērsties pēc palīdzības Bāriņtiesā.

Svarīgi! Ja viens no vecākiem dodas ar bērnu dzīvot uz ārvalstīm, vienmēr vajadzētu informēt par to arī otru vecāku un saņemt no viņa piekrišanu par šādu dzīves vietas maiņu.

1 Comment on Nepilngadīgo došanās uz ārvalstīm

  1. Aivars // 2016-09-03 at 12:05 //

    fra hvor mange år kan barn være alene hjemme?

Atstājiet savu komentāru