Jaunākais

Līdz 2100. gadam viens no trijiem Norvēģijas iedzīvotājiem būs pensionārs

Šī gada septembrī „Sabiedrības veselības” ziņojumā tika publicēti dati, kas vēsta par veselības stāvokli pensionēšanās vecuma cilvēkiem. Izteiktie dati ļauj apgalvot, ka cilvēka mūža ilgums lēnām palielinās.

No ziņojuma izrietošie secinājumi ir:

  • norvēģi, kas ir vecākā gada gājuma grupā, dzīvo ilgāk;
  • sākot no 2025. gada būs vairāk vecāka gada gājuma cilvēku;
  • no 2025. – 2029. gada par 6-7% ik gadu palielināsies to cilvēku skaits, kuri sasniegs 80 gadu vecumu;
  • katru gadu norvēģa mūža ilgums palielinās par 2-3 mēnešiem.

Tas, ka cilvēki dzīvos ilgāk, protams, ir pozitīvas pārmaiņas, turklāt tas atbilst valdības noteiktajam mērķim: lai Norvēģija būtu viena no trim valstīm, kurā ir visilgākais cilvēka mūžs. Savukārt zinātnieki pauž viedokli, ka mūža ilguma palielināšanās var būt nopietns izaicinājums sabiedrībai.

„Kad Norvēģijā būtiski palielināsies cilvēku skaits, kuriem būs virs 80 gadu, proporcionāli palielināsies arī saslimstība ar vēzi un asinsvadu slimībām, jo tādā vecumā tas ir raksturīgi. Veselības aprūpes sistēmai tas būs liels izaicinājums, lai ar to tiktu galā,” komentē Bjørn Heine Strand, Veselības aprūpes institūta zinātnieks.

Kas īsti ietekmē to, ka Norvēģijas iedzīvotāju mūža ilgums katru gadu palielinās par 2-3 mēnešiem?

„Mūža ilgums ir pastāvīgi palielinājies jau pēdējo 200 gadu laikā. Precīzu atbildi mēs nevaram sniegt, bet mēs fiksējam skaitļus, kas uzrāda, ka ar sirds asinsvadu slimībām slimojošie samazinās. Var uzskatīt, ka tas ir labākas medicīniskās aprūpes, kvalitatīvāku pārtikas produktu un fizisko aktivitāšu pieauguma dēļ,” saka Strand.

Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Savienība ir noteikusi 4 faktorus, kuri ir svarīgi, lai novērstu slimības un lai vecumdienas cilvēks varētu sagaidīt pēc iespējas veselāks. Rezultātā, ļaudis varētu būt ilgāk strādātspējīgi un tiem nevajadzētu tik daudz palīdzības no malas. „Jums ir jābūt fiziski un garīgi aktīviem, jāiesaistās sociālajos procesos un veselīgi jāēd,” saka Strand.

„Sabiedrības veselības” ziņojumā tika rakstīts, ka fizisko aktivitāšu efekts ir vienāds gan jauniem, gan veciem cilvēkiem. To apstiprina arī Oslo un Akershus universitātes profesore Astrid Bergland, novecošans, veselības un labklājības izpētes grupas vadītāja.

„Pētījumi rāda, ka cilvēks var justies 30 gadus jaunāks, ja viņš nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tādā veidā trenējot savas fiziskās spējas, izturību un līdzsvaru. Tā trenējot tos, kas jau ir sagaidījuši savus 90, mēs ieguvām patiesi iepriecinošus rezultātus, viņi patiešām jutās par 30 gadiem jaunāki. Citiem vārdiem sakot, nekad nav par vēlu!” teic Bergland.

Astrid Bergland tic, ka vecākiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi nodarboties ar sportu, kas ietver fizisko spēju trenēšanu 2 reizes nedēļā un izturības trenēšanu 3 reizes nedēļā.

„Mēs novērojām fizisko izaugsmi vecāka gada gājuma cilvēkiem, pateicoties speciāli viņiem sastādītai profesionālai treniņu programmai. Uzlabojās viņu ātrums un balanss. Tas ietekmēja veco ļaužu dzīves kvalitāti un ticību saviem spēkiem. Tas ir kā neredzams aplis. Atrastā ticība sevī un paļaušanās uz to, ko tu dari, virza tevi uz priekšu. Daudzi no cilvēkiem mums saka, ka fiziskie treniņi ir labākais, kas ar viņiem dzīvē ir noticis,” saka Astrid Bergman.

Bergman komentē, ka aptaujas laikā, daudzi cilvēki atbalstīja fiziskās aktivitātes veicinošos treniņus, jo vecāka gada gājuma cilvēki grib būt fiziski neatkarīgāki no citiem. Valdībai būtu šim apsektam japievērš uzmanība. Pansionātos vajadzētu būt iespējai nodarboties ar dažādām fiziskām aktivitātēm, lai vecākiem cilvēkiem būtu izdevība pēc iespējas vairāk kustēties.

Es esmu pārliecināta, ja Veselības aizsardzība izmantotu jau esošos pētījumus un informāciju par fizisko aktivitāšu un treniņu lietderību, tad pansionātos cilvēki sastaptos ar daudz mazākām mokām. Tāpat profesore uzskata, ka vajag iesaistīt vairāk terapeitu, kas sastādītu speciālās vingrinājumu programmas.

„Vecāko cilvēku fiziskais stāvoklis ir ļoti svarīgs, tāpēc ir svarīgi regulāri un intensīvi treniņi. Ļoti svarīgi ir mainīt novecojušo uzskatu, ka vecie cilvēki ir jāatstāj mierā un nekas viņiem nav jāliek darīt,” uzsver Bergman.

Informācijas avots: osloby.no

Atstājiet savu komentāru