Jaunākais

Jūsu sociālā nodrošinājuma tiesības Norvēģijā

Satura rādītājs

I nodaļa. Vispārīga informācija, organizācija un finansējums …………………………….. 4

Ievads…………………………………………………………………………………………….. 4

Sociālās aizsardzības organizācija …………………………………………………………… 4

Finansējums……………………………………………………………………………………… 5

II nodaļa. Veselības aprūpe……………………………………………………………………… 6

Kādos gadījumos jums tiek nodrošināta veselības aprūpe? …………………………….. 6

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………. 6

Kā iespējams saņemt veselības aprūpi? ……………………………………………………. 7

III nodaļa. Slimība – naudas pabalsti …………………………………………………………. 8

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti slimības naudas pabalsti?………………………… 8

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………. 8

Kā var saņemt slimības naudas pabalstu? …………………………………………………. 8

IV nodaļa. Maternitātes un paternitātes pabalsti ……………………………………………. 9

Kādos gadījumos jums ir tiesības uz maternitātes vai paternitātes pabalstu?………. 9

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………. 9

Kādos gadījumos tiek piešķirts maternitātes un paternitātes pabalsts? ……………..10

V nodaļa. Invaliditātes pabalsti…………………………………………………………………11

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti invaliditātes pabalsti? …………………………….11

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………12

Kādos gadījumos tiek piešķirti invaliditātes pabalsti? ……………………………………13

VI nodaļa. Vecuma pensijas un pabalsti………………………………………………………14

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti vecuma pabalsti? ………………………………….14

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………15

Kādos gadījumos tiek piešķirti vecuma pabalsti? …………………………………………16

VII nodaļa. Apgādnieka zaudējuma pabalsti …………………………………………………17

Kādos gadījumos tiek piešķirti apgādnieka zaudējuma pabalsti? ……………………..17

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………17

Kādos gadījumos tiek piešķirti apgādnieka zaudējuma pabalsti? ……………………..18

VIII nodaļa. Pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ……..19

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti pabalsti? …………………………………………….19

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………19

Kādos gadījumos tiek piešķirti pabalsti?……………………………………………………20

IX nodaļa. Ģimenes pabalsti…………………………………………………………………….21

Kādos gadījumos tiek piešķirti ģimenes pabalsti? ………………………………………..21

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………21

Kādos gadījumos tiek piešķirti ģimenes pabalsti? ………………………………………..22

X nodaļa. Bezdarbs ……………………………………………………………………………….23

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti bezdarbnieka pabalsti? …………………………..23

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………23

Kādos gadījumos tiek piešķirti bezdarbnieka pabalsti? ………………………………….24

XI nodaļa. Minimālais nodrošinājums …………………………………………………………25

Kādos gadījumos tiek piešķirti pabalsti attiecībā uz minimālo nodrošinājumu? …….25

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………26

Kādos gadījumos tiek piešķirti minimālā nodrošinājuma pabalsti? ……………………26

XII nodaļa. Ilgtermiņa aprūpe ………………………………………………………………….27

Kādos gadījumos jums nepieciešama ilgtermiņa aprūpe? ………………………………27

Kādas izmaksas tiek segtas? …………………………………………………………………27

Kā var saņemt ilgtermiņa aprūpi? …………………………………………………………..27

Pielikums. Iestāžu kontaktinformācija, noderīgas tīmekļa vietnes ………………………29

I nodaļa. Vispārīga informācija, organizācija un finansējums

Ievads

Norvēģijā vispārējo sociālo aizsardzību galvenokārt nodrošina valsts sociālās apdrošināšanas shēma, ģimenes pabalstu shēma un naudas pabalstu shēma, kas paredzēta ģimenēm ar maziem bērniem.

 Uz kurām personām attiecas sociālais nodrošinājums Norvēģijā?

Parasti valsts apdrošināšanas shēma obligāti nodrošina visas personas, kuras dzīvo un strādā algotu darbu Norvēģijā vai uz pastāvīgām vai mobilām iekārtām, kas atrodas Norvēģijas kontinentālajā šelfā. Obligātā apdrošināšana attiecas arī uz dažām ārzemēs strādājošu Norvēģijas iedzīvotāju kategorijām (valsts ierēdņi u. c.).

Jūrnieki, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu pilsoņi, kuri strādā uz Norvēģijas kuģiem, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, ir apdrošināti pret visiem riskiem valsts apdrošināšanas shēmas ietvaros.

Personas, kuras nav apdrošinātas, bet dzīvo Norvēģijā vai arī nedzīvo Norvēģijā, tomēr atbilst noteiktiem noteikumiem attiecībā uz iepriekšējiem apdrošināšanas periodiem u. c., var iesniegt brīvprātīgās apdrošināšanas pieprasījumu.

Pamatsumma

Daudzi valsts apdrošināšanas shēmas pabalsti tiek aprēķināti attiecībā uz pamatsummu (PS). Šo summu pārskata reizi gadā, izdodot karaļa dekrētu, kas stājas spēkā no 1. maija, atbilstoši vispārējā ienākumu līmeņa un dzīves dārdzības izmaiņām. Pamatsumma 2012. gada 1. maijā bija NOK 82 122 (EUR 10 842).

Sociālās aizsardzības organizācija

Visu veidu, izņemot veselības aprūpes, pabalstu (ģimenes pabalstu un naudas pabalstu vecākiem ar maziem bērniem) izmaksu pārvalda Nodarbinātības un labklājības ministrija (Arbeids- og velferdsetaten), valdības vadīta valsts pārvalde, kuras priekšgalā ir Nodarbinātības un labklājības direkcija (Arbeids- og velferdsdirektoratet). Nodarbinātības un labklājības direkcija veic arī bērnu atbalsta maksājumus.

Reģionālā līmenī pastāv 19 NAV apgabala biroji (NAV fylkeskontorer), arī darba vietas centri (NAV Arbeidslivssentre), kas ir izveidoti, lai samazinātu prombūtni no darba veselības apsvērumu dēļ un veicinātu gados vecāku darbinieku un invalīdu iekļaušanu darba tirgū. Vietējā līmenī NAV birojs (NAV-kontoret) (457 departamenti), kas ir klientu apkalpošanas dienests, sniedz pilnu integrētu sociālā nodrošinājuma pakalpojumu klāstu, kā arī sociāli finansiālo palīdzību. Ārvalstu sociālās apdrošināšanas NAV birojs (NAV Internasjonalt) pārvalda ārvalstīs dzīvojošu saņēmēju un apdrošinātu personu individuālas lietas, izņemot atsevišķas lietas saistībā ar Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība Jūsu sociālā nodrošinājuma tiesības Norvēģijā 2012. g. jūlijs 5 vecuma pensijām un apgādnieka zaudējuma pensijām, ko pārvalda iestāde NAV Pensjon Oslo.

Veselības aprūpes izmaksu kompensāciju pārvalda Veselības direktorāts (Helsedirektoratet), kas darbojas saskaņā ar Veselības un aprūpes lietu ministriju. Veselības ekonomikas pārvalde (Helseøkonomiforvaltningen (HELFO)) atbild par individuāliem veselības aprūpes gadījumiem. HELFO sastāv no viena galvenā biroja un sešiem reģionāliem birojiem, un tā Oslo birojā ir departaments (HELFO Utland), kas nodarbojas ar ārvalstu lietām.

Nodarbinātības ministrija (Arbeidsdepartementet) ir atbildīga par Nodarbinātības un labklājības direkcijas vispārēju funkcionalitāti un vairumu sociālā nodrošinājuma virzieniem. Veselības un aprūpes lietu ministrija (Helse- og omsorgsdepartementet) ir atbildīga par veselības aprūpes pakalpojumiem, bet Bērnu, vienlīdzības un sociālās iekļaušanas lietu ministrija (Barne- likestillings- og inkluderingsdepartementet) ir atbildīga par ģimenes pabalstu, mazu bērnu aprūpes naudas pabalstu, maternitātes naudas pabalstu un bērnu atbalsta maksājumiem (bet ne par izmaksu atlīdzību).

Veselības aprūpes nodrošināšana ārpus slimnīcas vairumā gadījumu ir pašvaldības pienākums, bet par ārstēšanu slimnīcā atbildīga ir valsts un četri Reģionālie veselības uzņēmumi. Abas iespējas lielākoties finansē no nodokļiem.

Sociālā palīdzība nav valsts apdrošināšanas kompetencē. Centrāli par to ir atbildīga Nodarbinātības lietu ministrija, bet finansiālais slogs gulstas uz pašvaldībām. Iztikas līdzekļu pabalsts (stønad til livsopphold) ir NAV biroju visa pakalpojumu klāsta integrēta daļa.

Finansējums

Valsts apdrošināšanas sistēmu daļēji finansē no nodokļiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām, ko veic gan darba devēji, gan apdrošinātās personas.

Algotu darba ņēmēju un pašnodarbināto personu iemaksas aprēķina balstoties uz bruto ienākumiem no darba.

Darba ņēmēju iemaksas likme ir 7,8 % no ienākumiem (bruto algas). Pašnodarbinātas personas iemaksas likme ir 11 % no ienākumiem (no pašnodarbinātās personas profesionālās darbības). Iemaksu līmenis, ko piemēro citiem personīgo ienākumu veidiem (pensija u. c.), ir 4,7 %.

Darba devēju iemaksas aprēķina procentuāli no izmaksātajam algām. Darba devēja iemaksu likme ir 14,1 %. Tomēr, ja uzņēmumi dibināti noteiktās valsts daļās vai darbojas noteiktās nozarēs, iespējams piemērot zemākas likmes.

Sociālo palīdzību finansē no nodokļiem.

II nodaļa. Veselības aprūpe

Kādos gadījumos jums tiek nodrošināta veselības aprūpe?

Veselības aprūpe pienākas visiem iedzīvotājiem. Tiesību iegūšanai nepieciešamais laika periods netiek piemērots.

Kādas izmaksas tiek segtas?

 Stacionārā aprūpe

Pacientiem, kuri nosūtīti uz slimnīcu, līdzfinansējums nav jāveic. Tas attiecas arī uz zālēm.

Attiecībā uz ambulatorām slimnīcas nodaļām piemērojams līdzfinansējums, skatīt turpmāk aprakstīto „Cita medicīniskā aprūpe”.

Ārstēšanas izmaksas privātā klīnikā, kurai nav valsts veselības shēmas ietvaros paredzētā līguma, pilnībā jāsedz pašam pacientam.

Cita medicīniskā aprūpe

Ārsta konsultācija

 Par vispārēju ārstējošā ārsta konsultāciju pacientam jāmaksā NOK 136 (EUR 18), bet par konsultāciju pie speciālista – NOK 307 (EUR 41).

Farmaceitiskie preparāti

Mazāk nozīmīgu zāļu izmaksas pilnībā sedz pats pacients, pat ja tās izrakstījis ārsts. Zināmos apstākļos iespējama tādu ikgadēju izmaksu kompensācija 90 % apmērā, kas pārsniedz NOK 1 634 (EUR 216). Ja izrakstītas zāles, kas iekļautas nozīmīgo zāļu sarakstā, pacientam jāsedz 38 % no izmaksām, ja tās nepārsniedz NOK 520 (EUR 69) katros 3 mēnešos.

 Zobārstniecības aprūpe

Bērniem līdz 18 gadu vecumam pienākas bezmaksas zobārstniecības pamata pakalpojumi, bet turpmākos 2 gadus par tiem jāmaksā ierobežota likme. Atkarībā no zobu veselības stāvokļa par ortodontijas pakalpojumiem jāmaksā pilna vai daļēja maksa. Pieaugušajiem zobārstniecības pakalpojumu segums ir ļoti ierobežots.

Līdzfinansējuma griesti un atvieglojumi

Pacientu līdzfinansējuma griestus katru gadu nosaka parlaments (2012. gadā, NOK 1 980 (EUR 261)). Pacienta nodeva attiecas uz visiem izdevumiem, kas saistīti ar ārstēšanos pie ārsta, psihologa, ar daudz vai dārgu medikamentu receptēm un transporta izdevumiem, kas saistīti ar izmeklēšanu vai ārstēšanos. Karte, kas dod tiesības uz bezmaksas ārstēšanos, medikamentiem un citiem pakalpojumiem, tiek piešķirta uz visu atlikušo gadu, kad pacienta izmaksas ir sasniegušas augstāko līmeni.

Otrs pacienta nodevas augstākais līmenis attiecas uz fizioterapiju, zobārstniecības aprūpi, kas tiek apmaksāta, uzturēšanos rehabilitācijas centrā, kā arī uz ārstēšanos Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība Jūsu sociālā nodrošinājuma tiesības Norvēģijā 2012. g. jūlijs 7 ārzemēs. Ārī šos griestus katru gadu nosaka parlaments (2012. gadā NOK 2 560 (EUR 338)).

Bērniem līdz 16 gadu vecumam maksājumi nav jāveic. Attiecībā uz ierobežotu slimību skaitu un pacientu grupām pastāv īpaši līdzfinansējuma izņēmumi. Nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības situācijā maksājumi nav jāveic.

Kā iespējams saņemt veselības aprūpi?

Visi iedzīvotāji pēc iespējas ir piesaistīti primārajam ārstam pēc viņu pašu izvēles. Ārstu iespējams mainīt ne biežāk kā divas reizes gadā.

Vizīte pie speciālista iespējama ar ārstējošā ārsta nosūtījumu. Ja esat vizītē pie speciālista bez ārstējošā ārsta nosūtījuma, jūsu līdzfinansējuma daļa ir lielāka, bet speciālists, iespējams, saņems mazāku atlīdzību.

Pacients līdzfinansējumu maksā tieši ārstam. Privātpraksēs strādājošiem ārstiem valsts apdrošināšanas ietvaros maksājumi tiek veikti saskaņā ar tiešas vienošanās līgumu.

III nodaļa. Slimība – naudas pabalsti

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti slimības naudas pabalsti?

Aktīvajiem iedzīvotājiem (darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām) apdrošināšana attiecībā uz slimības naudas pabalstiem ir obligāta.

Apdrošinātā persona, kuras gada ienākumi ir vismaz vienādi ar pusi pamatsummas jeb NOK 41 061 NOK (EUR 5 421), var saņemt naudas pabalstu slimības gadījumā, ja viņš šīs slimības rezultātā ir darbnespējīgs (ienākumu robežsumma neattiecas uz periodu, kad pabalstu maksā darba devējs). Lai saņemtu pabalstu, profesionālā nodarbošanās ir jāveic vismaz četras nedēļas.

Informācija par rehabilitācijas pabalstiem pieejama nodaļā par invaliditāti.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Ja esat darba ņēmējs, dienas naudas pabalstu aprēķina pamatojoties uz jūsu ienākumiem, kas gūti pirms saslimšanas. Ja esat pašnodarbināta persona, dienas naudas pabalstus aprēķina, pamatojoties uz ienākumiem, kas gūti no darba sakarā ar pašnodarbinātību.

Algotiem darba ņēmējiem naudas pabalsts atbilst 100 % no ienākumiem, par kuriem tiek maksāti nodokļi. To izmaksā no pirmās slimības dienas visu 260 dienu periodu (52 nedēļas). Ienākumi, kas sešas reizes pārsniedz pamatsummu (NOK 492 732 (EUR 65 051)), netiek ņemti vērā.

Slimības naudas pabalstu pirmās 16 dienas izmaksā darba devējs un pārējo laika periodu to nodrošina valsts apdrošināšanas shēma. Par periodu, kad dienas naudu izmaksā darba devējs, nekāds minimālo ienākumu līmenis nav nepieciešams.

Slimības pabalsts pašnodarbinātām personām ir 65 % no iemaksu algas; to maksā no 17 darbnespējas dienas, bet ne ilgāk kā 248 dienas. Ja pašnodarbināta persona brīvprātīgi veic lielākas iemaksas, tā slimības pabalstu var saņemt 65 % apmērā no pirmās slimības dienas, vai 100 % apmērā no 17. dienas, vai arī 100 % apmērā no 1. slimības dienas.

Kā var saņemt slimības naudas pabalstu?

Pieteikums jāiesniedz darba devējam, kura pienākums ir maksāt slimības naudas pabalstu (sykepenger) ne vairāk kā 16 dienas. Ja darba devējs pirms šī perioda beigām turpina maksāt algu, slimības naudas pabalstu maksā darba devējam.

Darbnespēja jebkurā gadījumā ir jāapliecina ārstam. Darba ņēmējiem par darbnespēju veselības apstākļu dēļ darba devējam jāziņo trīs dienu laikā.

IV nodaļa. Maternitātes un paternitātes pabalsti

Kādos gadījumos jums ir tiesības uz maternitātes vai paternitātes pabalstu?

Pabalsti natūrā

Visiem iedzīvotājiem pienākas bezmaksas maternitātes pakalpojumi un aprūpe slimnīcā (šajos gadījumos atšķirībā no citiem līdzfinansējums netiek piemērots: skatīt nodaļu par veselības aprūpi). Tiesību iegūšanai nepieciešamais laika periods netiek piemērots

Vecāku pabalsts

Maternitātes gadījumā apdrošinātiem vecākiem, kuri ir strādājuši algotu darbu vismaz sešus mēnešus pēdējo desmit mēnešu laikā pirms atvaļinājuma perioda sākuma, ir tiesības saņemt dienas naudas pabalstu.

Grūtniecības naudas pabalsts

Algota darba ņēmēja vai pašnodarbināta persona, kura ir spiesta pārtraukt strādāt pirms dzemdībām bīstamu darba apstākļu vai vides dēļ, var ņemt atvaļinājumu sākot ar darba pārtraukšanas brīdi, un tas neietekmē viņas tiesības uz pēcdzemdību atvaļinājumu.

Maternitātes pabalsts

Profesionāli neaktīvas mātes, kuras dzīvo Norvēģijā, saņem maternitātes pabalstu.

Adopcijas pabalsti

Vecākiem, kuri adoptē bērnu, pienākas pabalsti, kuri līdzīgi maternitātes un paternitātes pabalstam.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Vecāku pabalsts

Bērna kopšanas pabalsts ir vienāds ar slimības naudas pabalstiem (100 % apmērā no ienākumiem), un to maksā 47 nedēļas. Ja jaunā māte vēlas, viņa var izmantot ilgāku apmaksātu atvaļinājumu, kas ir 57 nedēļas ilgs, bet šajā gadījumā pabalsta likme ir mazāka (80 % no ienākumiem).

Trīs atlīdzības perioda nedēļas mātei ir jāizmanto pirms dzemdībām. Pabalstu izmaksā sākot ar 12. nedēļu pirms dzemdībām.

Mātei uzreiz pēc dzemdībām jāizmanto vismaz sešu nedēļu atvaļinājums. Ja māte atsāk strādāt pirms apmaksātā maternitātes atvaļinājuma beigām, tad tēvam ir tiesības uz dienas naudas pabalstu atlikušajā periodā. Divpadsmit nedēļas no kopējā dienas naudas pabalsta perioda pienākas tēvam. Lai saņemtu šo pabalstu, viņam ir jāpaliek mājas un jārūpējas par bērnu. Tēvam ir arī jāatbilst noteikumam nodarbinātības periodu tieši pirms dzemdībām. Apdrošinātie tēvi var saņemt paternitātes dienas naudas pabalstu attiecībā uz viņu pašu ienākumiem, neatkarīgi no tā, vai māte atbilst attiecīgajiem noteikumiem, bet ar nosacījumu, ka viņa pēc dzemdībām atsāk strādāt vai mācīties un ka tēvs ikdienā rūpējas par bērnu, vai māte veselības iemeslu dēļ nevar rūpēties par bērnu. Šādā gadījumā atvaļinājuma periods ir attiecīgi 38 vai 48 nedēļas garš. Ja māte saņem darbnespējas pabalstus, tad tēvs divpadsmit nedēļas var saņemt dienas naudas pabalstus neatkarīgi no mātes veselības, nodarbinātības vai mācību situācijas.

Vairāku bērnu piedzimšanas gadījumā vecākiem ir tiesības uz piecām papildu pilna naudas pabalsta nedēļām (vai septiņām ar samazinātu atlīdzības līmeni) par katru nākamo bērnu.

Grūtniecības naudas pabalsts

Grūtniecības naudas pabalsta (svangerskapspenger) apmērs ir vienāds ar slimības naudas pabalstu.

Maternitātes pabalsts

Maternitātes pabalstu maksā NOK 35 263 (EUR 4 655) apmērā.

Ja pilna perioda bērna kopšanas pabalsts ir mazāks par maternitātes pabalstu, bērna kopšanas pabalstu palielinās par iztrūkstošo summu.

Adopcija

Bērna, kas jaunāks par 15 gadiem, adopcijas gadījumā vecākiem adoptētājiem ir tiesības uz dienas naudas pabalstu 44 nedēļu. Tas ir līdzvērtīgs slimības naudas pabalstam, un to piešķir saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi ir attiecībā uz slimības naudas pabalstiem. Periodu iespējams pagarināt līdz 54 nedēļām, piemērojot samazinātu likmi (80 % no ienākumiem).

Adopcijas pabalsta likme ir līdzvērtīga maternitātes pabalsta likmei.

Īpaša daļēja laika shēma

Darba ņēmēji, kuri dzemdējuši vai adoptējuši bērnus, var saņemt daļēju bērna kopšanas/adopcijas pabalstu un strādāt samazinātu stundu skaitu nedēļā.

Kādos gadījumos tiek piešķirts maternitātes un paternitātes pabalsts?

Pabalstu pieprasījumi jāiesniedz jūsu dzīvesvietas, darba vai apmešanās vietas NAV birojā.

Sīkāku informāciju par pabalstiem natūrā skatīt nodaļā par veselības aprūpi.

V nodaļa. Invaliditātes pabalsti

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti invaliditātes pabalsti?

Invaliditātes pensija

Invaliditātes pensiju veido pamata pensija un papildu pensija (tāpat kā vecuma pensiju) (pēc vecajiem noteikumiem)), un/vai īpaša piemaksa (Særtillegg), ko piešķir, ja esat apdrošināts, bet jums nav papildu pensijas vai arī tā ir ļoti maza.

Personai, kura ir vecumā no 18 līdz 67 gadiem un kuras ienākumu gūšanas spēja slimības, ievainojuma vai invaliditātes dēļ pastāvīgi samazinājusies vismaz par 50 %, pienākas invaliditātes pensija, ja persona bijusi apdrošināta vismaz trīs gadus tieši pirms invaliditātes iestāšanās.

Trīs gadu ilgs tiesību iegūšanai nepieciešamais laika periods netiek piemērots noteiktos gadījumos, piemēram, apdrošināts invalīds var iegūt tiesības uz pensiju gadu pēc pēdējās apdrošināšanas, ja pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas nav izstājies no shēmas uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus.

Papildu noteikums attiecībā uz papildu pensiju ir tāds, ka personai trīs gadus jābūt uzkrātiem pensijas punktiem.

Darba novērtējuma pabalsts

Darba novērtējuma pabalstu (Arbeidsavklaringspenger), kas aizstāj rehabilitācijas pabalstu, pabalstus profesionālās rehabilitācijas laikā un pagaidu invaliditātes pabalstu, piešķir apdrošinātām personām, kuru darbspēja slimības, ievainojuma vai kaitējuma dēļ samazinājusies vismaz par 50 %.

Apdrošinātai personai vecumā no 18 līdz 67 gadiem pienākas darba novērtējuma pabalsts, ja persona dzīvo Norvēģijā un trīs gadus pirms pabalsta pieprasīšanas ir tikusi apdrošināta. Viena gada apdrošināšanas periods ir pietiekams, ja pieprasītājs šajā periodā bijis fiziski un garīgi spējīgs normāli strādāt.

Darba novērtējuma pabalsts paredzēts, lai kompensētu personas ienākumus rehabilitācijas periodā pēc slimības naudas pabalsta perioda beigām. Pabalstu piešķir, ja apdrošinātā persona iziet aktīvu ārstēšanās kursu vai piedalās profesionālos pasākumos, vai arī ir mēģinājusi piedalīties šādos pasākumos, jā arī tad, ja tiek uzskatīts, ka personai vēl ir iespēja sākt darbu un tā ir NAV biroja uzraudzībā. To, piemēram, piešķir arī tiesību iegūšanai nepieciešamajā gaidīšanas periodā pirms sākušies ārstēšanas/rehabilitācijas pasākumi, kā arī pēc ārstēšanas/rehabilitācijas, kamēr nav atrasts piemērots darbs.

Pieņemot, ka pabalsts nepieciešams, lai persona varētu atgriezties darbā, to iespējams piešķirt pat uz četriem gadiem. Zināmos gadījumos iespējams šī perioda pagarinājums.

Papildu pabalstus piešķir, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu izdevumus, kas radušies saistībā ar profesionāliem pasākumiem.

Pamata pabalsts

Pamata pabalsts (Grunnstønad) paredzēts, lai segtu papildu izdevumus attiecībā uz pastāvīgu slimību, ievainojumu vai deformāciju.

Aprūpes pabalsts

Aprūpes pabalsts (Hjelpestønad) paredzēts, lai sniegtu iespēju saņemt īpašu uzmanību vai aprūpi, ko veic neoficiāls aprūpētājs.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Invaliditātes pensija

Tiek ņemti vērā nākotnes apdrošināšanas periodi un nākotnes pensijas punkti līdz gadam, kad persona sasniedz 66 gadu vecumu. Tiek veikti samazinājumi iepriekšējas uzturēšanās ārzemēs gadījumā. Nākotnes pensijas punktus aprēķina, balstoties uz ienākumiem pirms darbnespējas rašanās. Citos gadījumos pamata un papildu pensijas aprēķina tāpat kā vecuma pensijas saskaņā ar vecajiem noteikumiem. Neprecētam pensijas saņēmējam vai tādam pensijas saņēmējam, kura laulātais nav reģistrēts valsts apdrošināšanas shēmā, papildu pabalsta summa ir vienāda ar pamatsummu.

Īpaši un izdevīgāki noteikumi piemērojami papildu pensijas aprēķinam personām ar iedzimtu invaliditāti vai personām, kuras invaliditāti ieguvušas pirms 26 gadu vecuma. Šie pabalsti nav atkarīgi no iemaksām, un tos finansē valsts.

Pensija tiek proporcionāli samazināta daļējas darbnespējas gadījumā.

Zināmos gadījumos apgādājamam laulātajam piešķir piemaksu līdz pat 50 % apmērā no pensionāra pamata pensijas. Zināmos gadījumos par katru apgādājamo bērnu, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, piešķir piemaksu, kuras apmērs ir līdz pat 40 % no pamatsummas.

Darba novērtējuma pabalsts

Pabalsta summu aprēķina pēc dubultas pamatsummas minimālās likmes, vai arī tā ir 66 % apmērā no darbā gūtajiem ienākumiem, nepārsniedzot seškārtīgu iepriekšējā gada pamatsummu. Ja tas ir izdevīgāk, vērā ņem iepriekšējo trīs gadu vidējos ienākumus. Turklāt par katru apgādājamo bērnu, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, piešķir bērna piemaksu NOK 27 (EUR 3,56) apmērā. Piemaksu izmaksā piecas dienas nedēļā.

Pamata pabalsts

Pamata pabalstu maksā pēc sešām dažādām likmēm saskaņā ar papildu izmaksu līmeni. Tas ir no NOK 7 575 (EUR 1 000) līdz NOK 37 860 (EUR 4 998) gadā.

Aprūpes pabalsts

Aprūpes pabalsta standarta likme ir NOK 13 572 (EUR 1 792). Par bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem, pabalstu maksā saskaņā ar trīs dažādām lielākām likmēm. Pabalsta summa ir līdz pat NOK 81 432 (EUR 10 751).

Kādos gadījumos tiek piešķirti invaliditātes pabalsti?

Pabalstu pieprasījumi jāiesniedz jūsu dzīvesvietas, darba vai apmešanās vietas NAV birojā.

VI nodaļa. Vecuma pensijas un pabalsti

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti vecuma pabalsti?

Noteikumi par vecuma pensijām ir pārskatīti. No 2011. gada 1. janvāra neatkarīgi no vecajiem vai jaunajiem noteikumiem visiem jaunajiem vecuma pensijas saņēmējiem no 62 gadu vecuma ieviesta elastīga vecuma pensiju piešķiršanas shēma (īpašas prasības attiecībā uz pensijas uzkrājumu līmeni) un dzīves ilguma korekcijas. Šo pensiju var saņemt pilnā apmērā vai daļēji (20 %, 40 %, 50 %, 60 % vai 80 %), un darbu var apvienot ar pensijas saņemšanu bez atvilkumiem no pensijas.

Vecuma pensiju veido pamatpensija attiecībā uz dzīvesvietu, ienākumiem proporcionālā papildu pensija, minimālā pensija (vecie noteikumi attiecībā uz personām, kuras dzimušas līdz 1954. gadam), ienākumiem proporcionālā pensija un garantētā pensija (jauni noteikumi attiecībā uz 1963. gadā un vēlāk dzimušām personām). Personas, kuras dzimušas laikā no 1954. līdz 1962. gadam, saņems pēc vecajiem un jaunajiem noteikumiem proporcionāli aprēķinātu pensiju.

Pamata pensija

Personas, kuras ir bijušas apdrošinātas vismaz trīs gadus vecumā no 16 gadiem līdz gadam, kad tā sasniedz 66 gadu vecumu, ir tiesīgas saņemt pamatpensiju.

Pamatpensiju (Grunnpensjon) piešķir, neņemot vērā iepriekšējo ienākumu veiktās iemaksas. Tomēr, lai saņemtu šo pensiju pilnā apmērā, jums jābūt 40 gadu apdrošinātam (t. i., Norvēģijas iedzīvotājam). Ja šis periods ir īsāks, pensiju attiecīgi samazina.

Papildu pensija

Lai saņemtu papildu pensiju (Tilleggspensjon), pensijas punktiem jābūt kreditētiem trīs kalendāros gadus, bet lai saņemtu pensiju pilnā apmērā, pensijas punktiem jābūt kreditētiem 40 gadus. Ja uzkrāto gadu skaits ir mazāks par 40, pensiju attiecīgi samazina.

Pensijas punktus kreditē no apdrošinātās personas 17 gadu vecuma sasniegšanas brīža līdz brīdim, kad tā sasniedz 75 gadu vecumu. Ja profesionāli aktīvas personas gada ienākumi ir mazāki par pamatsummu NOK 82 122 (EUR 10 842) apmērā, pensijas punkti netiek kreditēti.

Minimālā pensija

Apdrošinātajiem, kuri nesaņem papildu pensiju vai kuriem šīs pensijas apmērs ir ļoti mazs, ir tiesības uz minimālo pensiju (Minste pensjonsnivå), ko piešķir valsts apdrošināšanas shēmas ietvaros. Pilnu minimālo pensiju izmaksā, ja apdrošināšanas periods ir vismaz četrdesmit gadi. Minimālā pensija tiek proporcionāli samazināta, ja apdrošināšanas periods ir īsāks.

Ienākumiem proporcionālā pensija

Ienākumiem proporcionālo pensiju (Inntektspensjon) nosaka pēc uzkrātajiem pensijas uzkrājumiem, kas atspoguļo mūža laikā gūtos ienākumus.

Garantētā pensija

Personām, kuru kopējais apdrošināšanas periods laikā no to sešpadsmitās līdz sešdesmit sestajai dzimšanas dienai ir bijis trīs gadi, ir tiesības saņemt garantēto pensiju. Pensijas saņēmējam, kurš bijis apdrošināts 40 gadus, ir tiesības saņemt pilnu garantēto pensiju. Īsāka apdrošināšanas perioda gadījumā garantētā pensija tiek proporcionāli samazināta.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Pamata pensija

Neprecētam pensionāram vai pensionāram, kura laulātais nav reģistrēts valsts apdrošināšanas shēmā, pilnas pamata pensijas summa ir vienāda ar attiecīgā gada pamatsummu (2012. gada 1. maijā — NOK 82 122 (EUR 10 842)).

Zināmos gadījumos apgādājamam laulātajam piešķir piemaksu līdz pat 25 % apmērā no minimālās pensijas. Zināmos gadījumos par katru apgādājamo bērnu, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, piešķir piemaksu, kuras apmērs ir līdz pat 20 % no minimālās pensijas.

Ja abi dzīvesbiedri ir pensionāri, tad pilna pamata pensija ir 85 % no pamatsummas pa katru no viņiem. Šo pašu shēmu piemēro personām, kuras dzīvo kopā un ir bijuši precējušies vai kurām ir bijuši kopīgi bērni.

Papildu pensija

Papildu pensijas aprēķins balstās uz divdesmit gadiem, kuru laikā pensijas punkti ir bijuši vislielākie. Summa ir atkarīga no gadu skaita, kas dod tiesības uz pensiju, un no gada pensijas punktiem. Lielākā iespējamā pensija vienam pensionāram 67 gadu vecumā, ņemot vērā visus tā ienākumus, kas reģistrēti shēmā, kura darbojas no 1992. gada (un ja pamatsumma ir tāda pati kā 2012. gada 1. maijā), ir NOK 323 561 (EUR 42 717) gadā pirms dzīves ilguma korekcijas.

 Minimālā pensija

Neprecētam pensijas saņēmējam, kurš ir bijis apdrošināts vismaz 40 gadus tikai, pamatojoties uz dzīvesvietas nosacījumiem, minimālā pensija gadā uz 2012. gada 1. maiju ir NOK 162 615 (EUR 21 469). Minimālo pensiju nosaka pēc vairākām likmēm, atkarībā no ģimenes stāvokļa un laulātā/dzīvesbiedra ienākumiem.

Ienākumiem proporcionālā pensija

Pensijas uzkrājumus veido 18,1 % no gada ieņēmumiem, pēc kuriem aprēķina pensiju, līdz summai, kas ne vairāk kā 7,1 reizi pārsniedz vidējo pamatsummu no gada, kurā apdrošinātā persona sasniedz 13 gadu vecumu, līdz gadam, kurā viņš/viņa sasniedz 75 gadu vecumu. Ienākumiem proporcionālo pensiju nosaka pēc pensijas uzkrājumiem tās piešķiršanas brīdī, vecuma un atlikušā dzīves ilguma no brīžā, kad sākas pensijas izmaksāšana.

Garantētā pensija

Garantēto pensiju nosaka pēc divām atšķirīgām likmēm atkarībā no ģimenes stāvokļa un laulātā/dzīvesbiedra ienākumiem. Garantēto pensiju nosaka, ņemot vērā apdrošināšanas periodu, un tā nav atkarīga no iepriekšējiem ienākumiem un veiktajām iemaksām.

Kādos gadījumos tiek piešķirti vecuma pabalsti?

Pabalstu pieprasījumi jāiesniedz jūsu dzīvesvietas, darba vai apmešanās vietas NAV birojā.

VII nodaļa. Apgādnieka zaudējuma pabalsti

Kādos gadījumos tiek piešķirti apgādnieka zaudējuma pabalsti?

Atraitnes/atraitņa pensija

Apgādnieku zaudējušais dzīvesbiedrs (vai persona, kura dzīvojusi ar nelaiķi un bijusi ar viņu precējusies, vai kuriem bija kopīgi bērni), kurš ir jaunāks par 67 gadiem, var saņemt pensiju, ja viņš bijis apdrošināts un tiesīgs saņemt pensiju un ja nelaiķis bijis apdrošināts un darbspējīgs vismaz trīs gadus pirms nāves iestāšanās. Apgādnieku zaudējušajam dzīvesbiedram ir tiesības arī uz noteiktiem pabalstiem, ja nelaiķis saņēma pensiju vismaz trīs gadu periodā tieši pirms viņa nāves. Ja mirusī persona saņēmusi papildu pensiju, pārdzīvojušam laulātajam nav jābūt apdrošinātam. Šajā gadījumā piešķir arī atbilstošo pamata pensiju. Noteikums, atbilstoši kuram apgādnieku zaudējušajam ir jābūt apdrošinātam, lai saņemtu pamatpensiju, tiek atcelts gadījumā, ja apgādnieku zaudējušais vai nelaiķis bija nodzīvojuši Norvēģijā vismaz divdesmit gadus.

Apgādnieka zaudējuma pensija pienākas apgādnieku zaudējušam dzīvesbiedram u. c., ja laulības ilgušas vismaz piecus gadus vai ja apgādnieku zaudējušajam ir vai bija ar nelaiķi kopīgi bērni, vai ja viņš rūpējas par nelaiķa bērniem, un, ja laulību un bērnu aizgādniecības pēc nelaiķa nāves kopējais ilgums bija vismaz pieci gadi.

Laulību šķīrušais dzīvesbiedrs u. c., kurš nav no jauna apprecējies bijušā laulātā nāves brīdī, var saņemt pabalstus atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, pie nosacījuma, ka nāve ir iestājusies ne vēlāk kā piecus gadus pēc laulības šķiršanas un ka laulība ilgusi vismaz 25 gadus, vai vismaz 15 gadus, ja šajā laulībā ir dzimuši bērni. Saņēmējs zaudē tiesības uz pabalstu, no jauna apprecoties.

Bāreņa pabalsti

Bērns, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, apdrošināts un tiesīgs uz pabalstu, saņems bāreņa pensiju (barnepensjon), ja viens no viņa vecākiem (vai abi) ir miris un ja nelaiķis bijis darbspējīgs un apdrošināts vismaz trīs gadus tieši pirms nāves iestāšanās. Noteikums par apdrošināšanas periodu netiek piemērots, ja nelaiķis saņēma papildu pensiju vai ja viens no vecākiem (vai abi) bija nodzīvojuši Norvēģijā vismaz divdesmit gadus. Ja mirušajam pienācās papildu pensija vai viens (vai abi) vecāks Norvēģijā dzīvojis 20 gadus, apdrošināšanas noteikums netiek ņemts vērā. Bērni, kuri izglītojas un kuriem miruši abi vecāki, saņem pensiju līdz 20 gadu vecumam.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Atraitnes/atraitņa pensija

Apgādnieka zaudējuma pensiju veido pamatpensija un papildu pensija. Papildu pensija atbilst 55 % no mirušās personas vecuma vai invaliditātes papildu pensijas. Invaliditātes pensijām ir īpašas piemaksas.

Ja nelaiķim, atbilstoši viņa apdrošināšanas periodam, nebija tiesības uz pamatpensiju vai bija tiesības uz samazinātu pamatpensiju, tad apgādnieka zaudējuma pensija tiek proporcionāli samazināta.

Uz pārdzīvojušā pensiju attiecas ienākumu pārbaude. Ja pārdzīvojušā laulātā un tml. ikgadējie ienākumi pārsniedz vai, iespējams, pārsniegs 50 % no pamatsummas, pensijas apmērs būs vienāds ar starpību starp pilnu pensiju un 40 % no ienākumiem, kas noteikto summu pārsniedz.

Pagaidu pensiju piešķir apgādnieku zaudējušam dzīvesbiedram u. c., kuram nebūtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju un kurš būtu īslaicīgi nespējīgs sevi nodrošināt ar paša nodarbošanos. Pagaidu pensiju aprēķina pēc tiem pašiem noteikumiem kā apgādnieka zaudējuma pensiju.

Pārdzīvojušam laulātajam pienākas arī bērna aprūpes pabalsts.

Ja apgādnieku zaudējušam dzīvesbiedram u. c., ir jāmaina dzīvesvieta, lai varētu atrast darbu, tad ir paredzēta atlīdzība, kas sedz dzīvesvietas maiņas izdevumus.

Skološanas, bērnu aprūpes un dzīvesvietas maiņas pabalstus var piešķirt pat ja nelaiķis neatbilda noteikumam par trīs gadu apdrošināšanas periodu tieši pirms riska realizācijas, bet ar noteikumu, ka apgādnieku zaudējušais dzīvesbiedrs ir apdrošināts un ir tiesīgs saņemt pensijas pabalstus.

Bāreņa pabalsti

Ja miris viens vecāks, pilna ikgadējais bāreņa pabalsts par pirmo bērnu ir 40 % no pamatsummas un 25 % no pamatsummas par katru nākamo bērnu.

Ja abi vecāki ir miruši, tad pirmais bērns saņem bāreņa pensiju, kas vienāda ar apgādnieka zaudējuma pensiju, kas būtu izmaksāta vecākam, kuram bija tiesības uz vislielāko pensiju. Pilns otrs bāreņa pabalsts ir 40 % no pamatsummas, un pabalsts par katru nākamo bērnu ir 25 % no pamatsummas.

Pensijas, gadījumā, ja ir divi vai vairāk bērni, tiek summētas un sadalītas starp bērniem vienādās daļās.

Bāreņa pabalstu samazina saskaņā ar iespējamu pamata pensijas samazinājumu pārdzīvojušam laulātajam, ja viņam nav izpildīti apdrošināšanas periodi.

Apbedīšanas pabalsts

Nāves gadījumā, lai segtu bēru izdevumus, valsts apdrošināšanas shēmas ietvaros iespējams saņemt vienreizēju un no līdzekļu pārbaudes atkarīgu summu, kas nepārsniedz NOK 20 652 (EUR 2 727). Ja mirusī persona bijusi jaunāka par 18 gadiem, uz šo pabalstu līdzekļu pārbaude neattiecas.

Kādos gadījumos tiek piešķirti apgādnieka zaudējuma pabalsti?

Pabalstu pieprasījumi jāiesniedz jūsu dzīvesvietas, darba vai apmešanās vietas NAV birojā.

VIII nodaļa. Pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti pabalsti?

Divu veidu sistēma visiem darba ņēmējiem piešķir ienākumu zaudējuma un izmaksu pilnīgu kompensāciju:

  • dažādi valsts apdrošināšanas sistēmas (folketrygden) pabalsti ar izdevīgākiem noteikumiem konkrētos gadījumos; Papildus algotajiem darbiniekiem, šī sistēma attiecas arī uz zvejniekiem (pat tad, ja viņi ir pašnodarbinātas personas), militārajā dienestā iesauktajiem, studentiem un praktikantiem;
  • obligāta nelaimes gadījumu darbā un arodslimību apdrošināšana (yrkesskadeforsikring), kuru pārvalda privāti apdrošināšanas uzņēmumi, individuālas kompensācijas un/vai kompensācijas, kas sedz ienākumu zaudējumu un izmaksas, ko nekompensē valsts apdrošināšanas sistēma.

Abi veidi piedāvā zaudējumu (ménerstatning) kompensāciju.

Pašnodarbinātas personas var brīvprātīgi apdrošināties valsts apdrošināšanas sistēmā, ja tām nav obligātā apdrošināšana saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami īpašām pašnodarbinātu personu grupām.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Valsts apdrošināšanas sistēma

Var tikt piemēroti arī vispārējie noteikumi attiecībā uz ārstēšanos, slimības atlīdzību, invaliditātes pabalstu/pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju/pabalstu u. c. Saņēmējam šos pabalstus piešķir saskaņā ar turpmāk minētiem un izdevīgākiem noteikumiem.

Attiecībā uz pensijām, pabalsts netiek samazināts, ja apdrošināšanas periodi ir nepietiekami (nepietiekami ienākumi vai bezmaksas periodi), to vienmēr izmaksā pilnā apmērā.

Invaliditātes pensiju iespējams piešķirt arī tad, ja pelnītspēja nav mazinājusies par vairāk nekā 30 % (pretēji vispārējiem noteikumiem par pelnītspējas samazinājumu vismaz 50 % apmērā) utt.

Atraitnes/atraitņa pensiju piešķir, neskatoties uz laulības ilgumu, un to iespējams piešķirt arī personai, kura nav bijusi precējies ar mirušo personu vai nav bijusi mirušās personas dzīvesbiedrs, ja vien mirusī persona viņu ir atbalstījusi un pārdzīvojušais rūpējas par mirušās personas bērniem. Bāreņa pensiju iespējams piešķirt līdz bērna 21 gada vecumam, ja bērns turpina izglītību (parasti pensiju piešķir līdz 18 gadu vecumam vai līdz 20 gadu vecumam, ja bērns zaudējis abus vecākus).

Vēl jo vairāk, saņēmējam nav jāveic iemaksas attiecībā uz veselības aprūpi, zālēm vai medicīniskiem materiāliem.

Attiecībā uz slimības naudas pabalstiem jāmin, ka saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā tiesību iegūšanai nepieciešamais periods nepastāv. Parasti pabalstu aprēķina visizdevīgākajā veidā, lai tas atbilstu vismaz saņēmēja ienākumu līmenim brīdī, kad notika nelaimes gadījums.

Saņēmējam var piešķirt arī nemateriālu zaudējumu kompensāciju, kas nepārsniedz 75 % no gada pamatsummas. Saņēmējs var izvēlēties šīs atlīdzības izmaksu vienā reizē noteiktas summas veidā.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

Pagaidu un pastāvīgas darbnespējas gadījumā nelaimes gadījumu darbā un arodslimību apdrošināšana papildina valsts apdrošināšanas pabalstus, lai nodrošinātu pilnīgu kompensāciju.

Ja nelaimes gadījums darbā vai arodslimība izraisījusi apdrošinātās personas nāvi, pārdzīvojušajam laulātajam/dzīvesbiedram un bāreņiem izmaksājama vienreizēja kompensācija, kas atkarīga no mirušās personas vecuma vai attiecīgi no bērna vecuma.

Kādos gadījumos tiek piešķirti pabalsti?

Saskaņā ar valsts apdrošināšanas sistēmu darba devējiem Nodarbinātības un labklājības direkcijai pēc iesējas ātrāk jāziņo par darbā gūtiem ievainojumiem. Nodarbinātības un labklājības direkcijai jāatzīst, ka ievainojums radies darba rezultātā.

Nelaimes gadījumu darbā apdrošināšanai (yrkesskadeforsikring) kompensācijas prasība jāiesniedz apdrošināšanas uzņēmumam trīs gadu laikā no tā kalendārā gada beigām, kurā apdrošinātā persona uzzinājusi par savu ievainojumu un varēja to pierādīt.

IX nodaļa. Ģimenes pabalsti

Kādos gadījumos tiek piešķirti ģimenes pabalsti?

Piemaksas summa par katru bērnu

Bērna pabalstu (barnetrygd) piešķir par bērniem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem un dzīvo Norvēģijā.

Naudas pabalsti ģimenēm ar maziem bērniem

Naudas pabalstu (kontantstøtte) piešķir par bērniem, kuri ir vecumā no viena līdz trīs gadiem un dzīvo Norvēģijā. lai saņemtu naudas pabalstu pilnā apjomā, ir, ka bērns nedrīkst būt ievietots dienas uzņemšanas centrā, kurš saņem valsts subsīdijas.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Bērnu pabalsts

Bērnu pabalsts mēnesī par vienu bērnu ir NOK 970 (EUR 128) apmērā. Vistālāk ziemeļos esošajos apgabalos, arī Svalbardā, par katru bērnu piešķir papildu piemaksu (finnmarkstillegg/Svalbardtillegg) NOK 320 (EUR 42) apmērā.

Vientuļie vecāki ir tiesīgi saņemt bērnu pabalstu par vienu bērnu vairāk, nekā viņiem faktiski ir.

Papildus parastiem bērnu pabalstiem pieejamas nenodarbinātu personu, pensionāru (no līdzekļu pārbaudes atkarīgas) un bāreņu piemaksas.

Naudas pabalsti ģimenēm ar maziem bērniem

Naudas pabalstu ģimenēm ar maziem bērniem likme atkarīga no bērna aprūpes laika subsidētā dienas aprūpes centrā. Ja bērns šādā centrā neatrodas, tiek piešķirts pilnas likmes pabalsts, bet, ja bērns atrodas subsidētā dienas aprūpes centrā mazāk nekā 33 stundas nedēļā, maksā samazinātu pabalstu. Ja subsidētā dienas aprūpes centrā pavadītais laiks pārsniedz 33 stundas nedēļā, pabalstu nepiešķir.

Citi pabalsti

Ja darba vai mācību laikā bērns jāpieskata kādam citam, piešķir bērna aprūpes pabalstu. Pabalsta apmērs ir 64 % no patiesajām bērna aprūpes izmaksām līdz noteiktiem maksimālajiem griestiem. Ja darbā gūtie ienākumi pārsniedz seškārtīgu pamatsummu, bērna aprūpes pabalsts nepienākas.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par vecāku pabalstu un maternitātes pabalstu, lūdzu, skatīt nodaļu par ģimenes pabalstiem.

Kādos gadījumos tiek piešķirti ģimenes pabalsti?

Pabalstu pieprasījumi jāiesniedz jūsu dzīvesvietas, darba vai apmešanās vietas NAV birojā.

X nodaļa. Bezdarbs

Kādos gadījumos jums tiek piešķirti bezdarbnieka pabalsti?

Personai atrodoties bezdarba situācijā, dienas naudas pabalsts ir paredzēts, lai kompensētu ienākumu zudumu, kas radies darba trūkuma rezultātā. Darba stundu skaitam salīdzinājumā ar iepriekšējo darba stundu skaitu jābūt samazinātam vismaz par 50 %.

Tiesības uz dienas naudas pabalstu ir saistītas ar iepriekš saņemtajiem ienākumiem. Jūsu darbā gūtajiem ienākumiem iepriekšējā kalendārā gada laikā jābūt vismaz 1,5 reizes lielākiem par pamatsummu, vai arī darbā gūtajiem ienākumiem iepriekšējo trīs gadu laikā jābūt vienādiem ar vismaz trīskāršu pamatsummu.

Apdrošinātajai personai godprātīgi jāmeklē darbs, t. i., jābūt darbspējīgai un reģistrētai NAV birojā. Viņam ir jābūt arī pieejamam, lai īsā laikā pieņemtu pilna laika vai daļēja laika darba piedāvājumu, vai lai piedalītos pasākumos saistībā ar nodarbinātību, kas atbilst viņa fiziskajām un garīgajām spējām, jebkurā vietā Norvēģijā.

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt arī cilvēki, kas pilnībā neatbilst pieejamības noteikumiem vecuma, veselības apsvērumu dēļ vai arī dēļ saistībām attiecībā uz apgādājamiem. Ja attiecīgo personu uzskata par brīvprātīgu bezdarbnieku, tātad, ja viņa pati pametusi darbavietu, ja viņa atsakās pieņemt piemērotu darba piedāvājumu, ja viņa atsakās piedalīties pasākumos saistībā ar darba tirgu vai neatbild NAV biroja uzaicinājumiem, tad viņai var piemērot ilgāku periodu pirms pabalsta izsniegšanas vai uz laiku atcelt bezdarbnieka pabalsta izmaksu.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Dienas naudas pabalstu piešķir, ja attiecīgā persona ir bijusi bezdarbnieks vismaz trīs dienas pēdējo piecpadsmit dienu laikā un ir bijusi reģistrējusies NAV birojā.

Dienas naudas pabalsta aprēķins balstās uz profesionālajiem ienākumiem un uz saņemtajiem ienākumiem no dienas naudas pabalsta bezdarba periodos, slimības atvaļinājumos, maternitātes un adopcijas gadījumos. Bezdarba kompensācija parasti ir vienāda ar aptuveni divām trešdaļām no iepriekšējiem ienākumiem. Aprēķina bāze ir iepriekšējā kalendārā gada ienākumi vai, ja izdevīgāk, vidējie iepriekšējo trīs gadu ienākumi. Piešķirtā maksimālā summa sešas reizes pārsniedz pamatsummu (NOK 492 732 (EUR 65 051)). Pabalsta likme ir 0,24 % no aprēķina bāzes dienā, un to maksā piecas dienas nedēļā. Tad gada kompensācijas apmērs parasti ir 62,4 % apmērā no aprēķina bāzes.

Papildus 17 NOK (EUR 2,24) dienā piešķir par katru apgādājamo bērnu, kas ir jaunāks par 18 gadiem.

Saņēmējiem, kuri pabalstus iepriekšējā kalendārajā gadā saņēma ilgāk nekā astoņas nedēļas, pienākas brīvdienu piemaksa. Tās apmērs ir 9,5 % no tajā gadā saņemtajiem bezdarbnieka pabalstiem.

Pabalsta izmaksas ilgums ir atkarīgs no iepriekš saņemtajiem profesionālajiem ienākumiem. Ja jūsu darbā gūtie ienākumi ir vismaz divas reizes lielāki par pamatsummu, pabalsta periods ilgs 104 nedēļas (divus gadus).

Ja iepriekš saņemtie ienākumi ir divas reizes mazāki par pamatsummu, tad ir tiesības saņemt pabalstu 52 nedēļas (vienu gadu). Pirmā perioda beigās ir iespējams uzreiz piešķirt jaunu periodu, pie nosacījuma, ka noteikums attiecībā uz iepriekš saņemtajiem ienākumiem ir no jauna izpildīts.

Kādos gadījumos tiek piešķirti bezdarbnieka pabalsti?

Bezdarbnieka pabalsta pieprasījums jāiesniedz NAV birojā.

XI nodaļa. Minimālais nodrošinājums

Kādos gadījumos tiek piešķirti pabalsti attiecībā uz minimālo nodrošinājumu?

Sociālā finansiālā palīdzība

Sociālā finansiālā palīdzība paredzēta, lai nodrošinātu iztikas līdzekļus personām, kurām nav pietiekoši finansiālie līdzekļi, kas gūti darbā vai sakarā ar finansiālu prasību pamatvajadzību apmierināšanai iesniegšanu.

Pilsonības un vecuma nosacījumi netiek piemēroti, bet personas deklarētajai dzīvesvietai jābūt Norvēģijā. Tomēr praksē pabalstu reti piešķir individuāli bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo tiem jābūt vecāku aprūpē.

Sociālā finansiālā palīdzība atkarīga no līdzekļu pārbaudes; tās summu samazina atbilstoši visu veidu darbā gūtiem ienākumiem vai atbilstoši atbalsta ienākumiem, kurus saņemat. Jums, iespējams, nāksies pārdot mantu vai nekustamo īpašumu, kas jums vai jūsu ģimenes iztikai nav nepieciešami. Ja mājokļa uzturēšanas izmaksas ir neproporcionāli augstas un augstākas nekā jūs ilglaicīgi spējat atļauties, iespējams, tiks piemērots noteikums samazināt mājokļa uzturēšanas izmaksas, pārceļoties uz lētāku dzīvokli/māju.

Vēl jo vairāk, jums jāmeklē darbs vai jāpiedalās uz darbu orientētās aktivitātēs (piemēram, apmācības kursos), kas piemērotas jūsu situācijai.

Papildu pabalsta shēma

Ikvienam, kurš sasniedzis pensijas vecumu un pastāvīgi dzīvo Norvēģijā, ir tiesības uz papildu pabalstu. Šīs shēmas mērķis ir sniegt finansiālu palīdzību veciem cilvēkiem, kuriem ir tikai ierobežoti apdrošināšanas periodi attiecībā uz valsts apdrošināšanas shēmu.

Vispārējā sociālās apdrošināšanas shēma attiecas uz visiem Norvēģijas iedzīvotājiem. Tomēr, ņemot vērā, ka eksistē kritērijs par četrdesmit nodzīvotiem gadiem Norvēģijā pirms 67 gadu vecuma sasniegšanas, lai varētu saņemt pensiju, kas balstās uz noteikumu par dzīvesvietu, un ka personas, kuras ir dzīvojušas Norvēģijā īsāku laikposmu, nevar saņemt pilnu vecuma pensiju, kas viņiem ļautu nodrošināt iztiku. Jaunā shēma nodrošina minimālos ienākumus. Shēma ir izstrādāta, lai garantētu minimālos ienākumus (nepieciešamos iztikas līdzekļus) cilvēkiem, kuri sasnieguši 67 gadu vecumu un kuru pensija vai citi finansiālie līdzekļi nav pietiekoši, jo viņi Norvēģijā dzīvojuši mazāk nekā 40 gadus.

Tomēr šis pabalsts tiek pakļauts stingrai ienākumu pārbaudei un to samazina, ja saņēmējs vai viņa laulātais /dzīvesbiedrs saņem citus profesionālos ienākumus, kapitāla ienākumus vai citas norvēģu vai ārvalstu pensijas. Turklāt, principā ir iespējams ņemt vērā arī kapitāla aktīvus un citus viņiem piederošos īpašumus.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Sociālā finansiālā palīdzība

Minimālajam pabalsta līmenim nav fiksētas summas. Tomēr pabalsts jānosaka atbilstoši līmenim, kas prasītājam nodrošina „pienācīgu dzīvi” vai „pietiekošu iztikas minimumu”.

Valdības vadlīnijas nosaka izmaksas, uz kurām attiecas atbalsts, un nosaka saprātīgu summu iztikas minimuma pabalstam . Uzmanība tiek vērsta uz visikdienišķākajām ikdienas dzīves izmaksām: pārtika un dzērieni, apģērbs un apavi, higiēnas preces, televīzijas licences, dienas avīzes, tālruņa un interneta izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar piedalīšanos brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs un transporta izdevumi. Mājokļa uzturēšanas izmaksas, apkures/elektroenerģijas un mēbeļu izmaksas nav iekļautas, bet atsevišķos gadījumos tiek ņemtas vērā.

Patiesais pabalsta apmērs atkarīgs no ģimenes stāvokļa, ģimenes ienākumiem un individuāliem ieskatiem.

Sociālo finansiālo palīdzību piešķir uz neierobežotu laiku un tik ilgi, kamēr atbilstat tiesību piešķiršanas noteikumiem.

Papildu pabalsta shēma

Pabalsta maksimālo summu nosaka pēc sociālās apdrošināšanas pensijas minimālās likmes.

Kādos gadījumos tiek piešķirti minimālā nodrošinājuma pabalsti?

Sociālo finansiālo palīdzību pārvalda NAV birojs, kuram jāiesniedz pieteikums. Katrs gadījums izskatāms individuāli. Tiesības piešķir, pamatojoties uz rakstisku pieteikumu un papildu dokumentiem.

Papildu pabalsta saņēmējiem katru gadu no jauna jāiesniedz iesniegums, personīgi ierodoties NAV birojā.

XII nodaļa. Ilgtermiņa aprūpe

Kādos gadījumos jums nepieciešama ilgtermiņa aprūpe?

Aprūpes pabalsti pieejami visiem iedzīvotājiem, kuru nepieciešamība pēc aprūpes ir apstiprināta. Uz to līdzekļu pārbaude, vecuma noteikumi un tiesību iegūšanai nepieciešamais periods neattiecas.

Lai saņemtu ilglaicīgas veselības aprūpes pabalstus, pacientam vēl bez neatliekamās palīdzības jābūt vajadzībai pēc „nepieciešamās veselības aprūpes”.

Lai saņemtu ilglaicīgus sociālos pakalpojumus, klientam slimības, invaliditātes un citu iemeslu rezultātā jābūt īpašai nepieciešamībai pēc palīdzības. Klientam jābūt pilnībā atkarīgam no praktiskas vai personiskas palīdzības, lai veiktu parastas ikdienas darbības.

Naudas pabalsti pieejami invalīdiem, kuriem nepieciešama aprūpe (pamata pabalsts un aprūpes pabalsts) un zināmi neformāli aprūpētāji (pastāvīgs naudas pabalsts).

Kādas izmaksas tiek segtas?

Pabalsti natūrā

Ilgstošus veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina mājās, aprūpes iestādē vai dienas un nakts centros.

Ilgtermiņa sociālie pakalpojumi ietver personīgu un praktisku palīdzību mājās, īslaicīgu apmešanos aprūpes centros kā atvieglojošu pasākumu to pacientu ģimenēm, kuri saņēmuši aprūpi mājās, un diennakts aprūpi veciem cilvēkiem un invalīdiem.

Naudas pabalsti

Naudas pabalstus nodrošina kā piemaksu pabalstiem natūrā.

Papildu naudas pabalstu neformālam aprūpētājam, kurš veic īpaši apgrūtinošu aprūpi, maksā pašvaldība. Vietējās iestādes individuāli lemj, vai aprūpētājs veic „īpaši apgrūtinošu aprūpi”. Tāpat vietējās iestādes nosaka pabalsta apmēru.

Pamata pabalsts un aprūpes pabalsts

Skatīt nodaļu par invaliditāti.

Kā var saņemt ilgtermiņa aprūpi?

Vietējā pašvaldībā jāiesniedz pieteikums. Pašvaldība parasti pieņem lēmumus attiecībā uz ilgstošu aprūpi, kas pamatota ar ārsta vai/un cita kvalificēta personāla (piem., fizioterapeita) veiktu nepieciešamo pakalpojumu novērtējumu.

Aprūpe mājās un personīga palīdzība ir bezmaksas. Attiecībā uz dažiem mājas pakalpojumiem pastāv ierobežots līdzfinansējums. Par ilgstošu aprūpi centrā pacientam jāmaksā 75 % no ienākumiem, kas ir apmērā no NOK 6 800 (EUR 898) līdz NOK 82 122 (EUR 10 842), un 85 % no ienākumiem, kas pārsniedz iepriekšminēto summu, līdz pat pilnai izmaksu summai par aprūpi centrā.

Pielikums. Iestāžu kontaktinformācija, noderīgas tīmekļa vietnes

Sīkāka informācija par tiesību iegūšanas kritērijiem un individuāliem sociālā nodrošinājuma pabalstiem Norvēģijā atrodama valsts iestādēs, kas pārvalda sociālās aizsardzības sistēmu.

Lai uzzinātu, kurā iestādē vērsties, ja radušies jautājumi par sociālo nodrošinājumu vairāk nekā vienā ES dalībvalstī, informāciju meklējiet iestāžu direktorijā, kuru administrē Eiropas Komisija un kurš pieejams šeit: http://ec.europa.eu/socialsecurity-directory.

Informācijas pieprasījumi par to, kā pabalstus ietekmē sociālās apdrošināšanas periodi divās vai vairākās dalībvalstīs, jāsūta uz šādām adresēm:

Par nodarbinātību atbildīgā ministrija:

Arbeidsdepartementet

PB 8019 Dep.

0030 OSLO

http://www.ad.dep.no

Veselības un aprūpes lietu ministrija:

Helse- og Omsorgsdepartementet

PB 8011 Dep.

0030 OSLO

http://www.hod.dep.no

 

Bērnu, vienlīdzības un sociālās iekļaušanas ministrija:

Barne-, Likestillings- og Inkluderingsdepartmentet

PB 8036 Dep.

0030 OSLO

http://www.bld.dep.no

 

Nodarbinātības un labklājības direkcija:

Arbeids- og Velferdsdirektoratet

PB 5 St. Olavs plass

0130 OSLO

Tālr.: +47 21 07 00 00

http://www.nav.no

 

Veselības direktorāts:

Helsedirektoratet

PB 7000 St Olavs plass

0130 Oslo

http://www.helsedirektoratet.no

 

NAV Sociālās apdrošināšanas ārvalstīs valsts aģentūra:

NAV Internasjonalt

PB 8138 Dep.

0033 OSLO

Tālr.: +47 23 31 13 00

Fakss : +47 23 31 13 01

E-pasts: nav.internasjonalt@nav.no

NAV Pensjon Oslo

PB 6600 Etterstad

0607 OSLO

Tālr: +47 55 55 33 34

Fakss: +47 21 06 91 01

E-pasts: nav.pensjon.oslo@nav.no

http://www.nav.no

 

Veselības ekonomikas pārvalde:

Oslo reģionālais birojs/ārlietu nodaļa

HELFO Utland

P.O Box 6721 Etterstad

N-0609 Oslo

http://www.helfo.no

Informācijas avots: http://ec.europa.eu/employment_social/empl_portal/SSRinEU/Your%20social%20security%20rights%20in%20Norway_lv.pdf

Tāpat Jums varētu interesēt arī:

 

 

1 Comment on Jūsu sociālā nodrošinājuma tiesības Norvēģijā

  1. Guna // 2015-12-11 at 06:33 //

    Kadi ir likumi ja 15gados dzemde norvegija

Atstājiet savu komentāru