Jaunākais

2015. gadā Norvēģijā tiek prognozēts bezdarba pieaugums

NAV (Norvēģijas darba un labklājības pārvalde) bezdarba līmeņa aprēķini prognozē, ka Norvēģijā nākamgad būs par 6000 vairāk bezdarbnieku.

„Sagaidījam pesimistiskas prognozes. Ieguldījumi naftas ražošanas nozarē ir mazāki, nekā tika prognozēts,” saka darba un labklājības direktors Joakims Lystand.

Atskatoties uz aprēķiniem, tiek prognozēts, ka nākamgad Norvēģijā būs vidēji 82 000 bezdarbnieku, bet šogad ir 76 000.

Ģeogrāfiskās atšķirības.

NAV pārskatīja bezdarba līmeni dažādās pašvaldībās šī gada septembrī, un secināja, ka starp tām ir šķietami lielas atšķirības. Ir pat pašvaldības, kurās ir bezprocentu bezdarba līmenis. Pēc Jon Sørbø, galvenā NAV padomnieka, teiktā – ir daži reģioni, kuri ietekmē bezdarba līmeni. Sørbø pauž, ka dažās Finnmark pašvaldībās pēdējos gados ir augsts bezdarba līmenis, kurš īpaši ir saistīts ar zvejniecības sektora slēgšanu un restrukturizāciju. Tāpat arī dažās Telemark un Østfold pašvaldībās bezdarbnieku skaits pieauga, jo zvejniecības nozare pakāpeniski izzuda.

„Otrā Norvēģijas galā ir rietumu piekraste. Tur parasti bezdarba līmenis ir zems, daļēji pateicoties aktivitātei naftas nozarē,” saka galvenais NAV padomnieks Jon Sørbø, kurš vēl piebilst, ka šīs atšķirības pēdējos gados ir bijušas satbilas.

Drauds: Rogaland, Vest-Agder un Hordaland

Ir paredzamas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs bezdarba līmeni, it īpaši dažās jomās.

”Mēs virzāmies jaunā ērā, kurā investīcijas naftas nozarē būtiski samazinās. Tas var īpaši ietekmēt Rogaland, kas atrodas apgabalā, kurā pagaišgad visstraujāk izauga bezdarbs. Līdzīgi augsts bezdarba līmenis ir Vest-Agder un Hordaland, kurš ir radies naftas nozares sašaurināšanās ietekmē,” saka Jon Sørbø.

Skaitļi nav dramatiski

Kaut arī NAV nākamgad prognozē Norvēģijā par 6000 vairāk bezdarbieku, Sørbø nesaskata iemeslu uztraukumam. „Es neuzskatu, ka tās ir dramatiskas izmaiņas. 2009. gadā, kad bija finanšu krīze, bezdarba līmenis auga daudz straujāk. Ja prognozes ir patiesas, mums vēl joprojām ir zems bezdarba līmenis salīdzinot ar citām valstīm,” saka Sørbø.

Vidēji 76 000 bezdarbnieku 2015. gadā izsaka bezdarba līmeni – 3%. Galvenais ekonomists Steinar Juel Nordea domā, ka nākamgad bezdarba līmeņa pieaugums būs ļoti mazs. „Uzskatu, ka bezdarba līmenis var nedaudz palielināties vājākas Norvēģijas ekonomikas izaugsmes dēļ,” saka Juel.

„2015. gadā investīciju samazinājums Norvēģijas kontinentālajā šelfā nozīmē, ka Norvēģijas uzņēmumi sniedz mazāk iekārtas un pakalpojumus naftas nozarei. Papildus augošais bezdarba līmenis palēninās dzīvojamo ēku būvniecību, bet imigrācijas samazinājums nodrošinās, lai bezdarba līmenis nepalielinātos tik, cik tiek prognozēts,” komentē Juel.

Informācijas avots: dinside.no

Atstājiet savu komentāru